TwitterKurš maksās par jaunā stadiona būvniecību, ja ne valsts?
@Rolands_Elins
Trešdien Rīgas dome atbalstīja zemes gabala Lucavsalā nodošanu Latvijas Futbola federācijai "nacionālā stadiona būvniecības ieceres izstrādei". Kāpēc uzrakstīts tik smagiem vārdiem? Jo par "būvniecību" kā tādu vēl pāragri runāt, galvenokārt jau tāpēc, ka finansējuma jaunā stadiona būvniecībai pagaidām gluži vienkārši vēl nav, pagaidām ir vienkārši "ieceres izstrāde".
Protams, pastāv atsevišķs temats par to, vai Lucavsala patiešām ir piemērotākā vieta stadionam, taču, ja reiz Rīgas dome šo priekšlikumu ir atbalstījusi, tad tas jāpieņem kā fakts. Cita lieta, ka diez vai Lucavsalas mazdārziņu uzturētājiem uzreiz acumirklī būtu jākrīt panikā un bezspēcībā jāizvācas. Ja precedentus meklējam Latvijas sporta infrastruktūras vēsturē, tad līdz mirklim, kad tiks iedzīti pirmie stadiona pāļi, vēl būs jāpagaida.
Šobrīd projekta kopējā vērtība stadionam ar 15 tūkstošiem sēdvietu tiek lēsta 44 miljonu eiro apmērā (neskaitot apkārējās infrastruktūras uzlabojumus). Ja kāds var parādīt uz liela mēroga būvniecības projektu, kuram beigās bija nepieciešams mazāks finansējums nekā plānots/piešķirts, tad ļoti priecāšos. Bet gudrāk būs laicīgi pieņemt, ka šie 44 miljoni beigās izaugs vismaz pusotru reizi, kas savukārt jau ir lielāka summa nekā viss Latvijas valsts sporta budžets 2024. gadā kopā. No kurienes nāks šis finansējums?
LFF vadība norāda uz cerētu UEFA un FIFA atbalstu. LFF prezidents Vadims Ļašenko piesauc, ka šis atbalsts varētu būt 30-40% apmērā no projekta kopējām izmaksām. Pat ja pieņemam, ka tie ir maksimālie 40% un ka UEFA patiešām tam piekrīt (tas nebūt nav garantēts), tad matemātiski šeit sanāk 17.6 miljoni eiro.
"Skaidrs, ka jārunā ar valsti un pašvaldību, kā arī potenciālajiem investoriem," raidījumā "Ārpus kadra" teica Ļašenko. "Mums pašiem realizēt šādu projektu īstermiņā nav iespējams. Bet ilgtermiņā, teiksim 20 gados, ja mēs atradīsim investoru, kurš gatavs ieguldīt 60 miljonus, tad jau par to var domāt."
Tas, protams, ir ļoti liels "ja". Ja investori ar liekiem 60 miljoniem eiro un entuziasmu par iespējām nopelnīt Latvijas sportā mētātos uz katra stūra, tad mums vispār nebūtu problēmu. Cik reāla ir iespēja atrast šādu investoru, proti, vai to vispār vērts piesaukt? Ļašenko mūsu platuma grādu precedentus nenosauca, taču norādīja, ka risinās darbs šajā virzienā.
"Piemēram, pie mums atlidoja AAE šeihs (Muhameds Ali Alabars), par kuru bija šaubas," sacīja Ļašenko. "Runāju arī ar citiem bagātiem cilvēkiem, kuriem patīk futbols un kuri gatavi izskatīt šāda veida piedāvājumu. Taču sākumā vispirms jāvienojas par vietu, kur stadionam vispār ir vieta, jo ar projektu Ziepniekkalnā vai Rumbulā mēs nevienu investoru neieinteresēsim."
Tas nozīmē, ka konkrēti šobrīd tātad skaidrības par finansējumu nav? "Mēs, LFF, esam gatavi garantēt noteiktu daļu finansējuma," atbildēja Ļašenko. "Tāpat esam gatavi iesaistīties sarunās ar valsti un sponsoriem." Tāpat Ļašenko atgādināja, ka LFF ir raidtiesību līgums ar UEFA 17 miljonu eiro vērtību sešu gadu periodā un ka šos līdzekļus LFF var izmantot pēc ieskatiem, proti, ar iespēju daļu no tiem ieguldīt stadionā.
Raidījumā "Ārpus kadra" piedalījās arī Maksims Krivuņecs, Virslīgas valdes priekšsēdētājs un LFF prezidenta vēlēšanu kandidāts. Uz jautājumu, vai ievēlēšanas gadījumā viņš būtu gatavs turpināt LFF sāktos procesus stadiona jautājumos, viņš atbildēja ar skaidru "nē".
"Uzskatu, ka tas, kas notiek šobrīd, nav pareizi," teica Krivuņecs. "Nacionālais stadions ir valsts līmeņa jautājums, un lokomotīvēm, kas to velk uz priekšu, būtu jābūt valstij un Izglītības un zinātnes ministrijai."
Tā būtu jābūt, taču realitātē tā nav, jo stadiona nepieciešamība nu nekādi nav jautājums, kas pirmoreiz pieminēts aizvakar - par to runāts jau gadiem. "Taču LFF jāpierāda valstij, ka šis jautājums ir svarīgs," sacīja Krivuņecs. "Neviens nestrīdas, ka stadions ir nepieciešams, tas ir skaidrs. Taču lielais jautājums ir izmaksas. (..) Ja tiek piesaukts UEFA līdzfinansējums, tad jāsaprot, ka tas nāk no konkrētas programmas - "UEFA HatTrick". UEFA nav citas programmas infrastruktūras attīstībai - ja tāda būtu, tad to labprāt izmantotu arī Lietuva un Islandes, kuras tagad cenšas būvēt stadionus. Un, ja izmanto līdzekļus no "UEFA HatTrick" programmas, tad skaidrs, ka te rodas alternatīvās izmaksas, proti, ja ieguldām stadionā, tad tas nozīmē, ka nevarēsim ieguldīt citos savos projektos."
Savukārt par Ļašenko piesauktajiem 17 miljoniem par raidtiesībām Krivuņecs iebilda, ka tā ir LFF biedru nauda: "Šis stadions nebija Vadima kā LFF prezidenta programmā. Tas, ko viņš šobrīd virza, nav saskaņots ar LFF biedriem, kuri nav pateikuši skaidru jā vai nē par to, kā izlietot savu naudu. Tādēļ nepieciešams LFF kongress, kurā šis jautājums tiek izrunāts un nodots balsošanai. Ja LFF biedri nobalsos, ka šis ir ceļš, kurš mums jāiet, tad, protams, iesim un darīsim."
Šeit vērts atgādināt, ka LFF pirms astoņiem gadiem jau bija tuvu jaunā stadiona būvniecības sākšanai, cerot izveidot "Futbola mājas" Krišjāņa Barona ielā. Toreizējā LFF vadība ar Gunti Indriksonu priekšgalā nonāca pie jautājuma par to, vai riskēt ar 10 miljonu eiro liela kredīta ņemšanu, lai realizētu projektu, un LFF valde nobalsoja pret, jo uzskatīja to par pārāk lielu finansiālo risku.
Pat ja LFF biedri dod skaidru signālu, ka viņiem nekam citam naudu nevajag un LFF valde var visu peļņu no UEFA izmantot stadiona būvniecībai, tas tāpat veidotu tikai daļu no kopējām izmaksām. Atbildi uz jautājumu "kurš maksās par pārējo?" pagaidām lielākā daļa iesaistīto diplomātiski noklusē, stila pēc piesaucot iespējamo ārzemju investoru uzrašanos, taču principā reāla ir tikai iespēja - maksās valsts. Un, ja nemaksās, tad arī nekāda stadiona nebūs.
Latvijai līdzīga mēroga valstīs stadionu pārsvarā ceļ valsts vai pašvaldība. Ir precedenti, ka to izdara ļoti bagāta kluba īpašnieks, kuram vienalga par zaudējumiem, ir precedenti, ka to uzņemas bagāts klubs ar valsts/pilsētas līdzfinansējumu vai aizdevumiem, taču pārsvarā viss nonāk pie valsts finansējuma.
Kauņas stadiona renovācijā, ko veica pašvaldība, 2017. gadā pieteiktais 25 miljonu finansējums līdz stadiona atklāšanai 2022. gadā bija izaudzis teju divkārt. Lietuvā liela stadiona projekts virzās arī Viļņā, kur pašvaldība kopā ar Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministriju sniedz lielāko daļu finansējumu - 157 miljonus eiro. Savukārt Igaunijā futbola izlases mājas ir "Lillekula" stadions, ko savulaik uzcēla "Flora" klubs ar Aivaru Pohlaku priekšgalā. Pohlaks vēlāk kļuva par Igaunijas Futbola federācijas bosu un nodeva stadiona tās rīcībā, un stadions pirms astoņiem gadiem ar valsts atbalstu tika būtiski renovēts tik augstā līmenī, ka pat tika pie tiesībām uzņemt UEFA 2018. gada Superkausa izcīņu. Te var savilkt paralēles ar bijušā LFF prezidenta Indriksona "Skonto" stadionu, proti, "kas būtu, ja būtu".
Izmantotie resursi:
https://www.thestadiumbusiness.com/...
https://kauno.diena.lt/naujienos/ka...
https://news.err.ee/116857/5-millio...
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tālāk - tu piemini klubu stadionus, bet es tev prasu par izlases satdioniem. Tu saki, ak Tottenham Hotspur jaunais stadions ir ārpus centra, bet Hotspur klubs nav mainījis savu pilsētas rajonu. Tas ir tas pats, kas ja mums būtu FK Bolderāja un viņi sāktu celt se vjaun ustadionu, tad viņi to būvētu Bolderājā un nevis Juglā, jo Juglā spēlē cits klubs ar savu fanu bāzi FK Jugla utt. Londonas centrā valda Londonas klubs Chelsea un blakus rajonā ir cita kluba fani Queen Park Rangers - QPR. Un viss ko viņu līdzjutēji viens otram novēl ir kaut pretinieku rajona kluba spēlētāji kājas salauž. Mums šāda līdzjutēju un klubu sadalījumu sistēma nav izveidojusies - mums ir normāli, ka FK Auda, kas vēsturiski būtu Vecmīlgrāvja rajona klubs (stadions ''Jūrnieks'') pēkšņi spēlē Skonto stadionā, tad Mežaparka laukumā, tad Jāņa Skredeļa stadionā utt.
Ja nezināji, tad vēl pirms LV okupācijas Mežaparkā bija laukums kur spēlēja klubs Keiserwald (baltvāciešu klubs) un Mežaparka rajons bija baltvāciešu apdzīvots un tāpēc tas bija vietējais klubs - un tur savu degunu nebāza citi Rīgas klubi.
Tikai PSRS laikos mums uzbāza vienu pilsētas galveno komandu FK Daugava RĪga -taču pirms tam tā nebija.
Par Berlīnes Olimpisko stadionu es vispār nekomentēšu - tā ir celtne no Nacistiskās Vācijas laikiem, kur Berlin Hertha klubs spēlē savas mājas spēles, bet Berlin Union ir pilnīgi, kas cits ar pilnīgi atsevišķmu fanu bāzi.
Mēs te runājam par Nacionālo futbola izlases stadionu un nevis FK Auda, FK Metta, Riga FC, vai RFS!
Varbūt tomēr beidzat līst iekšā futbola sadaļas diskusijās, ja pats atzīstat, ka no futbola maz ko saprotat?
Paldies.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tāds,kā uz foto ārskata vizualizācijā,to varētu nosaukt par modernu,ar parvelkamu jumtu,nelabvēligu laikapstākļu gadījumā.
Ja būvē,tad jābūve ir smuku.Ultra modernu.
+1 [+] [-]
Piemēram Skonto stadions pieder Riga FC - izlasei tur aizvadot spēles ir spiesti maksāt par stadiona nomu Riga FC klubam. Par velti jau izlasei tur nedod spēlēt. Kādu ciparu Riga FC nosauks - tādu nāksies maksāt, jo nav jau citur kur spēlēt.
Klubam vienmēr prioritēte būs viņu pašu klubs - un tas ka tur varbūt kādu dienu vēlas aizvadīt draudzības spēli Latvijas izlase pret Argentīnu klubu nesatrauc, ja viņiem ir paredzēts, ka veiks stadiona daļēju rekonstrukciju, vai labiekārtošanas darbus - viņi vienkārši pateiks, ka izlases izvēletajā spēles laikā stadions nebūs pieejams un punkts.
Šis stadions Lucavsalā, ja vispār tiks uzbūvēts, tad prioritāri būs domāts izlasei - koncerti, klubi utt. nāksies pagaidīt. Tas pats stāsts, kas ar Daugavas stadionu Rīgā - kāpēc gan izlase tur nevarētu spēlēt? Nu tāpēc, ka laiku pa laikam tur notiek pasākums ko sauc par Dziesmu un deju svētkiem, kad stadions prioritāri tiek nodots dejotāju rīcībā, bet izlase stāv pie ratiem.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]